Traumas (pēc lūzumiem, dislokācijām, autoavārijām), sporta traumas, mīksto audu bojājumi (saišu un cīpslu bojājumi, kapsulīts, bursīts).
Locītavu bojājumi (locītavu nestabilitātes sāpes, ceļu locītavu menisku vai krustenisko saišu bojājumi, "iesaldētais plecs", karpālā kanāla sindroms u.c.).
Locītavu endoprotezēšana (pirms un pēc operācijas).
Deģeneratīvas-deformējošas mugurkaula saslimšanas (spondiloze, mugurkaula kanāla stenoze, spondilolistēze, starpskriemeļu disku deģenerācija, protrūzija).
Muskulatūras disbalanss, fibromiaļģija, stājas traucējumi, skolioze, pēdu deformācijas, iekaisīgās locītavu slimības (reimatoīdais artrīts u.c.).
Osteoporoze.
Perifēro nervu bojājumi var rasties traumas, nerva kairinājuma vai nospieduma (piemēram, mugurkaula starpskriemeļu diska protrūzija, karpālā kanāla sindroms u.c.) rezultātā vai citas saslimšanas (piemēram, cukura diabēta) gadījumā.
Biežākie traucējumi
Rehabilitācijas uzdevumi
Centrālās nervu sistēmas bojājums – galvas smadzeņu asinsrites traucējumu sekas insults.
Biežākie traucējumi
Rehabilitācijas uzdevumi
Jebkura saslimšana agrīnā bērna vecumā atstāj paliekošu iespaidu uz bērna vispārējo veselības stāvokli un turpmāko attīstību. Tādēļ rehabilitācijas galvenais uzdevums ir veicināt bērna psihomotoro attīstību, iespēju robežās novērst veselības traucējumu tālāko ietekmi dzīves laikā un slimību profilakse.