Tel. nr.: +371 64 121 991

Ārstniecības iestādes kods: 420200042

FIZIOTERAPIJA

Ikdienas uzdevums ir atjaunot traucētās kustības, mazināt sāpes, atjaunot darba spējas. Sāpju mazināšanai tiek izmantotas manuālās tehnikas, masāža – tiek atbrīvoti saspringtie muskuļi, uzlabota asins cirkulācija un limfas attece, mazināta tūska un iekaisumi. Bieži sāpju, tūskas un iekaisumu mazināšanai tiek izmantotas fizikālās terapijas metodes.Kombinējot minētās terapijas metodes ar locītavu mobilizāciju vai mugurkaula trakciju, kustības pamazām tiek atjaunotas. Tad, atkarībā no problēmas, pacients apgūst specifiskus ārstnieciskos vingrojumus, tiek atjaunota zaudētā stabilitāte, spēks un izturība.

ĀRSTNIECISKĀ VINGROŠANA

Ārstnieciskā vingrošana ir ārstēšana ar vingrojumiem, kad katra kustība iedarbojas uz organismu veselības un
zaudēto funkciju atjaunošanai. Ārstēšanā izmanto speciālas kustības, to kombinācijas un kustību režīmus atbilstoši katra pacienta veselības traucējumiem. Izvēloties vingrinājumus, tiek izvērtēts pacienta vispārējais veselības stāvoklis, ņemta vērā ietekme uz sirds-asinsvadu un elpošanas sistēmu, muskuļiem, kauliem, saitēm un nervu sistēmu. Jāņem vērā arī lietoto medikamentu (asinsspiediena un sirdsdarbības regulācijai, hormonāli un nomierinoši medikamenti u.c.) ietekme uz kustību-balsta sistēmu, līdzsvaru un izturību.


Konkrētie ārstnieciskie vingrojumi tiek izvēlēti, ņemot vērā pacienta izmeklēšanas rezultātus. Terapijas laikā fizioterapeits uzmanīgi seko līdzi kustību izpildei, pacienta apmācībai un plānoto ārstēšanas rezultātu sasniegšanai. Visbiežāk ārstnieciskie vingrojumi ir vienkāršas kustības, kas ir mūsu ikdienas kustību sastāvdaļa. Tie ir efektīvi tikai tad, ja tiek precīzi un regulāri izpildīti. Pārsvarā tie ir koriģējoši un kontrolējoši vingrinājumi, kas vērsti neiroloģisku traucējumu vai kustību-balsta sistēmas traucējumu novēršanai. Kauli un locītavas pieņem tādu stāvokli un formu, kāds muskuļu spēks iedarbojas uz tiem. Muskuļu darbu savukārt nosaka nervu sistēma, kā arī ietekmē sirds-asinsvadu sistēma un vielmaiņa. Savukārt regulāri un precīzi veikti vingrinājumi ietekmē nervu sistēmu, sirdsdarbību un vielmaiņu. Paliekošu ilgtermiņa efektu iegūst, ja pēc ārstēšanas kursa pacients patstāvīgi turpina izpildīt vingrinājumus vismaz 30 minūtes katru dienu, tā uzlabojot ne tikai kustību koordināciju un spēku, bet pozitīvi ietekmējot arī sirds-asinsvadu un elpošanas sistēmu darbību.

MANUĀLĀS TEHNIKAS, MASĀŽA

Mīksto audu tehnikas – miofasciālās atbrīvošanas tehniku, išēmisku spiedienu un trigerpunktu terapiju – izmanto mīksto audu – muskuļu un to apvalku, saišu, cīpslu, fasciju un ādas – mobilizācijai, audu barošanās uzlabošanai. Mīksto audu tehnikas tiek izmantotas muskuļu saspringuma, spazmu un sāpju gadījumos, saišu un cīpslu sāpju un funkciju ierobežojumu gadījumos, kā arī tad, kad kustību ierobežojumu un sāpes rada rētaudi un tūska.

Bieži minētos paņēmienus kombinē ar klasiskās ārstnieciskās masāžas paņēmieniem – glaudīšanu, berzēšanu, mīcīšanu, dauzīšanu un vibrāciju. Masāžas iedarbības pamatā ir humorāli – reflektori procesi, ko regulē centrālā nervu sistēma. Procesus papildina vietējās reakcijas audos – asinsrites uzlabošanās, audu saspringuma mazināšanās, ko izraisa masāžas mehāniskā iedarbe. 

Locītavu mobilizācija tiek izmantota, lai uzlabotu kustību apjomu locītavās, kur tas ir samazināts. Kustību apjoma ierobežojumu var radīt saspringuši muskuļi, saišu stīvums vai problēmas pašā locītavās. Ja kustību ierobežojumu rada sāpes vai izmaiņas audos, kas apņem locītavas – muskuļos, cīpslās, saitēs –, tad, atjaunojot šo audu funkciju un mazinot sāpes tajos, kustību apjoms locītavās tiek atjaunots. Vajadzības gadījumā ārstēšanas laikā tiek veikta arī locītavu veidojošo kaulu virsmu mobilizācija un trakcija – locītavu viegla stiepšana un locītavu virsmu kustību atjaunošana attiecībā vienai pret otru.

Lai saglabātu atjaunoto kustību apjomu un nepieļautu sāpju atjaunošanos, ārstēšanai jāpievieno stiepšanas, stabilizācijas un spēka vingrinājumi. Apgūstot vingrinājumu programmu, pacients iemācās, kā pašam turpmāk izvairīties no sāpju atjaunošanās, saglabāt spēku, lokanību un darbaspējas.

ĀRSTNIECISKO VINGROJUMU VEIDI

Fizioterapeits ārstēšanas procesā izmanto dažādus kustību veidus:

  • pasīvās kustības (kustības ar palīdzību) – tiek izmantotas, ja pacients pats nespēj veikt kustības. Parasti izmanto terapijas sākumā. Fizioterapeits palīdz veikt traucētās kustības un palielināt to apjomu;
  • aktīvās kustības – tiek izmantotas, lai atjaunotu zaudēto kustību apjomu, spēku. Ārstniecisko kustību grūtības pakāpe tiek izvēlēta atbilstoši pacienta veselības stāvoklim un vajadzībām, mainot ķermeņa stāvokli kustību laikā, atkārtojumu skaitu, pretestību. Bieži vien, lai darbībā iesaistītu vājākās muskuļu grupas un ķermeņa daļas, kustības tiek uzsāktas citās – spēcīgākās – ķermeņa daļās, tādējādi pakāpeniski iesaistot vājākās ķermeņa daļas kustībā. Piemēram, pacientiem ar sprandas daļas nestabilitāti un sāpēm ārstniecisko vingrinājumu terapija bieži tiek uzsākta ar kustībām pēdās un kājās;
  • vingrinājumi līdzsvaram, koordinācijai, reiboņu mazināšanai
    - atjaunotas un trenētas līdzsvara reakcijas – spēja noturēt ķermeni līdzsvarā.
    Šo vingrinājumu laikā tiek trenēti iekšējās auss labirinta receptori un receptori perifēros muskuļos – proprioreceptori, kuri piedalās pilnvērtīgu līdzsvara reakciju veidošanā;
    - iztaisnošanās reakcijas – trenē galvas, kakla, ķermeņa stabilitāti un kustības, lai, veicot dažādas kustības, noturētu acis (skatienu) horizontāli un ķermeni pareizās attiecībās pret galvu. Tiek izmantota dažāda stimulācija – redzes, iekšējās auss kairinājums, dažādi pieskārieni;
    - aizsargreakciju treniņš – trenē roku un kāju kustības, lai noturētu ķermeni līdzsvarā. Ja pacients nespēj veikt šīs kustības, tad sākumā katra nestabilitāte tiek trenēta atvieglotās izejas pozīcijās, pa daļām;
    - stiepšanās/lokanības vingrinājumi – muskuļu un mīksto audu garuma palielināšanai. Izmanto, lai uzlabotu kustību apjomu un lokanību, kas zudusi, kompensējot sāpes, muskuļu saspringumu vai imobilizācijas gadījumā.

Terapijas laikā tiek izmantotas dažādas speciālas kustību tehnikas.

  • PNF (proprioceptīvā neiromuskulārā facilitācija) – tiek veiktas specifiskas kustības, lai "iedarbinātu" slimības traucētās kustību ķēdes. Kā kustību stimulācija tiek izmantots pieskāriens, iestiepums, spiediens, pretestība, kustību vadīšana. Kustības tiek veiktas ar fizioterapeita palīdzību;
  • trīsdimensionālā skoliozes terapija pēc Lēnartas-Šrotas metodes – skolioze ir mugurkaula deformācija ar sānisku novirzi un skriemeļu rotāciju. Metodē izmanto individuālu vingrojumu programmu, lai koriģētu asimetrisko stāju un iemācītu pacientu noturēt koriģēto stāju ikdienā. Koriģētās stājas veidošanai tiek izmantoti specifiski asimetriski vingrojumi, elpošanas vingrojumi trīs dimensijās. Galvenais skoliozes konservatīvās terapijas princips ir "detorsija" jeb nepareizo muguras izliekumu mazināšana;
  • elastīgo saišu terapija jeb slinga terapija – izmanto Therapy Master iekārtu, vingrojumus veic, izmantojot saišu sistēmu. Vingrojumus var veikt neatkarīgi no gravitātes, kas bieži ir īpaši svarīgi mugurkaula, plecu un gūžas locītavu darbības traucējumu un sāpju ārstēšanā;
  • vingrojumi mugurkaula un locītavu stabilizācijai – izmanto mugurkaula un locītavu sāpju un kustību ierobežojumu gadījumos. Par mugurkaula un locītavu stabilitāti sauc spēju noturēt tos pareizā neitrālā pozīcijā, saglabājot pareizas locītavu virsmu savstarpējās attiecības arī kustību laikā, kas ļauj veikt kustības pilnā apjomā un bez sāpēm. Stabilizējošie muskuļi ir tie, kas cieši apņem mugurkaulu un locītavas. Ja to funkcija traucēta jeb tie novājināti, tad kustības ir sāpīgas, un šo dziļo muskuļu funkcija tiek atjaunota, veicot specifiskas kustības mazā amplitūdā ar nelielu spēku.

FIZIKĀLĀ TERAPIJA

Elektrostimulācija – lieto novājināto muskuļu grupu stimulācijai, asinsrites
uzlabošanai un muskuļu spazmu un sāpju mazināšanai.

Ultraskaņa – augstfrekvences skaņas viļņi rada ūdens molekulu sasilšanu dziļi audos, sekmējot vielu maiņu bojātajā apvidū un dzīšanu. Ar procedūras palīdzību var tikt ievadīti medikamenti.

Transkutānā elektrostimulācija (TENS) – relatīvi zemas voltāžas strāvas izmantošana sāpju apvidū, mazinot sāpju sajūtu.

Aukstuma terapija – izmanto, lai panāktu asinsvadu sašaurināšanos un samazinātu asins plūsmu vajadzīgajā apvidū. Parasti izmanto akūtu bojājumu gadījumos, efektīvi mazina arī hroniskas sāpes.

Siltuma terapija – izmanto hronisku sāpju gadījumos, lai mazinātu muskuļu spazmas, relaksācijai un sāpju mazināšanai. Nedrīkst izmantot akūtu sāpju gadījumos.

Dūņu aplikācijas – ārstniecisko sulfīdu dūņās esošajām bioloģiski aktīvajām vielām ir izteikts ārstniecisks efekts.

Presoterapija (limfodrenāža) – efektīva metode venozās un limfātiskās tūskas mazināšanai, vēnu varikozās slimības profilaksei, kāju tūskas mazināšanai, pēc operācijas un pēc traumatisko tūsku ārstēšanai.